Viegli lasīt

INTERESANTI FAKTI PAR VALMIERAS NOVADA PILSĒTĀM

Valmiera

• Valmieras pilsētai gadi tiek skaitīti līdz ar Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecības gadu (1283.), jo precīzs pilsētas dibināšanas gads nav zināms.
• Valmiera kopš 13. gadsimta dēvēta dažādos vārdos: Woldemer, Waldemer, Woldemar, Woldemaer, Voldemaria, Wolmaria, Wolmar, Wolmahr, Voldemarsburg, Володимiрец. Pilsētas latviskais nosaukums – Valmiera (Walmeera) – zināms kopš 19. gadsimta. Tā izcelsme nav skaidri zināma.
• Valmieras pilsētas senākais ģērbonis zināms kopš 1381.gada, un tas ir viens no senākajiem ģerboņiem Latvijā.
• 14. – 16. gs. Valmiera bijusi Hanzas tirdzniecības pilsētu savienības dalībniece.
• Skaidros laikapstākļos no Valmieras Sv. Sīmaņa skatu platformas var saskatīt pat aptuveni 10 km attālumā esošo Zilākalna virsotni.
• Par Valmieras galveno ielu tiek dēvēta Gaujas upe, kas sadala pilsētu divās daļās. Pilsētā pa upi kursē Gaujas tramvajs.
• Valmiera ir šūpulis, kur attīstījies Latvijas BMX sporta veids. Valmierietis Māris Štrombergs ir pirmais un divkārtējais Olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā.
• Valmierā ir Vecpuišu parks, ko pirms vairāk nekā simts gadiem pilsētai uzdāvināja astoņi ietekmīgi un tolaik neprecējušies kungi – Georgs Apinis, Antons Meneks, Kārlis Vītiņš, Augusts Akmentiņš, Kārlis Eliass, Eduards Lācers, Jānis Velēns, un Dāvis Gūbins, novēlējot, lai šī vieta vienmēr būtu publiski pieejama.
• Valmieras himna ir “Dziesma par Valmieru” (G. Dovgjallo, H. Paukšs).
• Blakus Ziloņu ielai kādreiz bija viduslaiku pilsētai raksturīgs nocietinājums – bastions. Tas tika saukts par Zilo bastionu, jo tālumā varēja redzēt Zilokalnu, kas bija kā orientieris. Ir saglabājusies daļa seno mūru un mūsdienās šeit ir Dzirnavu ezeriņa promenāde.
• Restorāna “Rātes vārti” vietā agrāk bija Bērziņa konfekšu fabrika, kur no milzīga katla ar koka karoti uz konfekšu papīra uzlēja karameles.
• Gaujas labajā krastā, pie centrālā tilta pār Gauju rotājas ziedu uzraksts “Valmiera”. Puķu dobe Valmieras vārda formā šeit bijusi jau no 20.gs. 30. gadiem.
• Valmieras teātris ir vienīgais profesionālais teātris Vidzemes reģionā.

Rūjiena

• 1920.gada 10. janvārī toreizējam Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības, kas uzskatāms par pilsētas dibināšanas gadu, tomēr vēsturiskajos avotos Rūjenes miests pie pils pieminēts jau tālajā 1491. gadā.
• Rūjienu mēdz dēvēt par Saldējuma galvaspilsētu.
• Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas upes.
• Rūjienā atrodas Japānas istaba, jo Rūjiena ir sadraudzības pilsēta Japānas pilsētai Higašikavai.
• Kā draudzības simbols starp abām pilsētām Rūjienas centra laukumā uzstādīts ūdenspumpis, otrs tāds pats ūdenspumpis atrodas Higašikavas pilsētā.
• Rūjienā ir iestādītas 90 sakuras, kas ir atsūtītas no Higašikavas pilsētas.
• Rūjienā ir 13 pieminekļi un skulptūras.
• Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no senākajiem dievnamiem Vidzemē, kas uzbūvēts 1263. gadā.
• Rūjienā svin ne tikai pilsētas dzimšanas dienu, bet arī vārda dienu.
• Rūjienas pilsētas daļu Rūjas upes kreisajā krastā rūjienieši sauc par Pārupi.
• Rūjienieši var lepoties ar bagātīgu recepšu klāstu, kurām izsenis doti vietvārdu nosaukumi, izceļot sava novada īpašās garšas. Tā, piemēram, Rūjienas salāti, Rūjienas romšteks, Rūjas salāti, torte “Rūjaskrasts”, dzēriens “Rūjas veldze” un Rūjienas karašiņas. Biedrība “Rūzele” tur godā kulimnāro mantojumu, kas iekļauts arī Eiropas kulinārā mantojuma tīklā.
• Brāļi Bertāni no Rūjienas – tas ir Latvijas basketbola stāsts pasaulē.

Mazsalaca

• Vieta, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau vidējā akmens laikmetā — ap 5000 gadu p.m.ē., savukārt pilsētas tiesības tai piešķirtas 1928. gadā.  
• Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko Salisburg (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā.
• Savulaik Mazsalacā dzimis Gustavs Ērenpreiss – leģendārās riteņu būves un apkopes darbnīcas pamatlicējs. Ik gadu Mazsalacā tiek svinēti Ērenpreisa svētki, kuros tiek godināta Gustava Ērenpreisa jubileja.
• Ziemeļvidzemes mazpilsēta Mazsalaca atrodas Salacas labajā krastā  – augšpilsēta uz stāvā senkrasta, bej lejaspilsēta – upes senajā gultnē.
• Salaca atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, un daudzo klinšu atsegumu un alu dēļ to ļoti iecienījuši tūristi un ūdenstūristi.
• No Valtenberģu muižas parka uz Lībiešu pilskalnu un estrādi pār Salacu ved Līgojošais jeb trošu tiltiņš, kas ir īpaši populārs mīlētāju un nesteidzīgu pastaigu cienītāju vidū.
• Vecākās ēkas Mazsalacā ir Sv. Annas baznīca, Prāmja jeb Āža krogs, Baltais krogs, kā arī pagastnams un aptieka, ar ko 19.gs otrajā pusē aizsākās Mazsalacas veidošanās.
• Mazsalacas lepnums ir Skaņaiskalns – stāva, sarkanā smilšakmens klints siena Salacas krastā. Siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu – neparasti skaidru atbalsi.
• Gandrīz katrā klinšu atsegumā Salaca savā tecējumā izgrauzusi pa alai. Ievērojamākā ala 16 m garā un 3 -4 m augstā Velna ala.
• Lībiešu pilskalns glabā senas atmiņas par lībiešu koka pili, kas reiz slējusies Salacas krastā.
• Valtenberģu muižas komplekss Mazsalacā ir cēls vēlīnā klasicisma paraugs. Muižas parkā sastādīti svešzemju koki – korķa koks, ošlapu kļavas, ciedru priedes, valrieksti u.c.

Strenči

• Strenču pilsēta burtiski ir “izaugusi” no mežrūpniecības un plostniecības.
• Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigām, 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības, savukārt kopš 2011. gada pilsēta ieguvusi Starptautiskā Plostnieku pilsētas statusu.
• Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas arī Gaujas plostnieku amata prasmes.
• Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, katru pavasari Strenčos notiek Gaujas plostnieku svētki.
• Savas dzīves gaitas Strenčos aizvadījis fotogrāfs Dāvis Spunde. Latvijas Fotogrāfiju muzejā atrodas apjomīgākā foto uzņēmumu kolekcija no viņa fotodarbnīcas – vairāk nekā 10 000 stikla fotoplates.
• Pilsētā atrodas Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas komplekss. Tā celtniecība uzsākta 1903. gadā un toreiz slimnīca bijusi viena no modernākajām Eiropā. Virs kompleksa teritorijas skatam paveras 20. gs. sākumā projektētais skurstenis – ūdenstornis, kas ir viena no neparastākajām šāda tipa būvēm Baltijā.

Seda

• Valsts valstī jeb vieta, kur apstājies laiks – tā nereti iebraucēji, arī paši vidzemnieki, raksturo nelielo Valmieras novada pilsētiņu Sedu, ko nereti dēvē arī par Saules pilsētu Vidzemes purvos
• Vēl līdz 20. gs. 50. gadiem tagadējās pilsētas vietā pletās mežs, tad tur sāka veidot ciematu, kur dzīvot topošās kūdras fabrikas darbiniekiem
• Seda ir viena no mazākajām pilsētām Latvijā un pilsētas statuss tai ir kopš 1991. gada.
• Sociālisma pilsētbūvniecības stilā būvētā pilsēta un Staļina laika klasicisma arhitektūras paraugi ir īpaša kultūrvēstures liecība.
• Sedas Sv. Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca sākotnēji celta (2004. gadā) kā pārtikas veikals, taču vēlāk pielāgota, kā baznīca.
• Pilsētai pieguļ dabas liegums “Sedas purvs”, kur kūdras ieguves rezultātā radusies savdabīga kultūrainava. To vislabāk vērot no purvā uzstādītajiem skatu torņiem.
• Sedas purvs ir ceturtais lielākais purvs (7582 ha) Latvijā. Applūdušajos kūdras ieguves karjeros daudzviet izveidojusies atklātu un aizaugušu ūdeņu mozaīka, izcili piemērota vide ūdensputnu ligzdošanai. Kopš 1997. gada Sedas purvs iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā un šī teritorija atzīta par “Putniem starptautiski nozīmīgu vietu”.